Valmieras bijusī katlu māja. Būvēta 20. gs. 70-tajos gados, atrodas pašā Valmieras centrā un ir procesā, lai kļūtu par starptautiskas nozīmes starpdisciplināru mākslas telpu. 2022. gada nogalē tā pārveidota par pagaidu mājvietu Valmieras teātrim (autori: SIA Sudraba Arhitektūra), KURTUVE ir vieta, kur attīstās jauna Valmieras pilsētas un novada kultūras ekosistēma. Process, kurā veidojas laikmetīgi mākslas notikumi un telpas attīstības vīzija. Atbilde, kas turpina risināt laikmetīgās mākslas (ne)pieejamību Latvijas reģionos.
Ideja par KURTUVI tapa, izvirzot Valmieras kandidatūru “Eiropas kultūras galvaspilsēta – 2027” konkursam. Izvēloties attīstīt pilsētas veco katlu māju par jaunu kultūrvietu, sadarbībai tika uzrunāts arhitektūras birojs “Sudraba arhitektūra”. Autoru veidotā pārbūves vīzija paredz ēku papildināt ar stiklotu ieejas halli, ļaujot esošo telpu izmantot pilnā platībā. Jaunais lobijs integrē gandrīz 50 metrus augsto ķieģeļu dūmeni, kas ir ēkas galvenā arhitektoniskā dominante. Pārbūves projekts pret industriālā mantojuma liecībām attiecas ar pietāti, saglabājot ķieģeļu, betona bloku un dzelzsbetona konstrukcijas un uzslāņojumus.
Neiegūstot titulu, pilsētas nostāja par izstrādātās programmas pēctecību saglabājās, par trīs prioritātēm nosakot laikmetīgas, starptautiskas un līdzradošas kultūras pieejamību novadā. Neilgi pēc konkursa noslēguma, kavējoties Valmieras teātra rekonstrukcijai, KURTUVE ar pašvaldības atbalstu un Kultūras ministrijas finansējumu tika pielāgota Valmieras teātra vajadzībām. Ēkai tika izstrādāts pārbūves projekts, izveidota teātra zāle un nepieciešamās palīgtelpas – šis industriālā mantojuma pielāgošanas projekts Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 konkursā autoriem nopelnīja starptautiskās žūrijas īpašo atzinību kā veiksmīgs arhitektūras process.
Dotajā brīdī KURTUVE pilda savu pamatuzdevumu – darbojas kā pagaidu mājvieta Valmieras teātrim, vienlaikus ap to veidojas dažāda mēroga kultūras notikumi. Pēc teātra atgriešanās atjaunotajā apjomā, KURTUVES transformācija turpināsies to pielāgojot telpas jaunajai funkcijai.
Mākslinieces Lindas Vigdorčikas radīts, interaktīvs mākslas objekts ģimenēm ar bērniem.
Festivāla centrs, katru dienu atvērts festivāla laikā būs informācijas un satikšanās vieta festivāla apmeklētājiem un dalībniekiem.
Vasaras skola ir veltīta radošai mākslas, dizaina, arhitektūras sinerģijai – tā attīstās kā pilsētvides laboratorija, īslaicīgi uz teātra festivāla laiku transformējot noteiktas vietas, atklājot jaunu pilsētas telpu izmantošanas potenciālu.
Strenčos, visas vasaras garumā norisināsies dažādi laikmetīgās mākslas plenēri un meistarklases, kā arī mail-art izstāde.
Vasaras skolas šī gada tēma “Valodas sociālie un politiskie konteksti” pievērsīsies valodai, lai apzinātu mūsu kopīgo dzīves telpu. Vasaras skolas ietvaros būs pieejamas vairākas publiskās lekcijas.
Nedēļas garumā Valmieras Vecpuišu parkā būs apskatāms unikāls vides objekts, kas tiks papildināts ar analogās fotogrāfijas radošo darbnīcu programmu.
Sadarbībā ar Rīgas cirku, uzstāsies cirka duets “Felix & Philo” ar izrādi “Red pants”. Izrāžu starplaikos bērniem un jauniešiem būs pieejamas cirka skolas aktivitātes.
2025.gadā norisināsies jau trešais festivāls, nodrošinot augstvērtīgu un izglītojošu multimediju mākslas darbu programmu Valmieras pilsētvidē.
KURTUVE darbojusies kā festivāla centrs dažādos telpas attīstības posmos.
Opera “Vēsā” saņēmusi “Lielo mūzikas balvu 2022” nominācijā “Gada uzvedums”. Diriģents Artūrs Gailis, režisors Klāvs Mellis, idejas autore Katrīna Neiburga.
Konceptuāla ekspozīcija, kas izcēla un ierāmēja īpašus artefaktus un vēstures uzslāņojumus ēkas industriālajās telpās.
Izstāde tapa kā apjomīgs pilsētvides eksperiments, kuras centrālā ass ir Māra Bišofa darbi. Uz KURTUVES ārsienas arī šobrīd aplūkojams autora veidots murālis.
Pasaules lielākais cilvēku foto projekts, kura ietvaros 386 novada iedzīvotāju portreti tika izvietoti uz KURTUVES skursteņa. Paralēli, sadarbībā ar filmu studiju “VFS Films” tapis projekta turpinājums – 5 dokumentālās īsfilmas “CilvēkPortreti. Inside Out”.
Programma akcentēja ekoloģijas jautājumiem caur mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunktu, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem.
Projekts norisinājies pateicoties ASV vēstniecības Mazo grantu programmas finansējumam, sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas programmu.
Skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha Rudens 2021” laureātu izrādes.
Izstādē apkopoti 20 fotostāsti par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu atziņas par dzīvi, tā mazinot stereotipus un veicinot iekļaujošu sabiedrību.
